Jo lielāks ir esošais piesārņojums, jo lielāka nepieciešamība pēc vides aizsardzības pasākumiem. Tas nozīmē, ka, valstīm attīstoties, tās radam lielāku piesārņojumu, taču, sasniedzot kādu kritisko robežu, tās sāk to mazināt. Iespējams, ka tas notiek tajā brīdī, kad vides iznīcība sāk kaitēt pašai sabiedrībai. Attīstītām valstīm pietiek resursu un tehnoloģiju, lai cīnītos ar piesārņojumu, piemēram, ražojot elektroenerģiju no atkritumiem vai izmantojot saules, vēja vai ūdens enerģiju. Attīstības valstīm pietiekamu resursu tam nav, taču attīstās rūpniecība un mazinās dzimstība, tādēļ tās rada vislielāko piesārņojumu (šajā gadījumā arī daudzas valstis, kuras pasaulē uzskata par attīstītām, var uzskatīt par attīstības, pieņemot, ka virzība uz dabai draudzīgu sabiedrību vēl notiek). …
