-
Tiesības Padomju laikos
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Latvijas okupācija | 5 | |
| Padomju tiesību uzspiešanas posms (1940. gada 25. augusts - 1941. gada jūnijs) | 7 | |
| Padomju tiesību ieviešana Latvijā | 8 | |
| Tiesības | 9 | |
| Valststiesības | 9 | |
| Finansu tiesības | 11 | |
| Civiltiesības | 12 | |
| Dzīvokļu tiesības | 13 | |
| Ģimenes tiesības | 13 | |
| Darba un sociālās tiesības | 14 | |
| Kolhozu tiesības | 14 | |
| Krimināltiesības | 15 | |
| Administratīvo pārkāpumu tiesības | 15 | |
| Secinājumi | 16 |
Vācu okupācijas laiku nomainīja padomju okupācija. Taču padomju sistēma, kura tika ieviesta Latvijā 1940. gadā, bija krasi atšķirīga no tās, kura tika īstenota pēc Otrā pasaules kara. Padomju Savienība pēc Otrā pasaules kara kļuva par lielvalsti pasaules mērogā. Uzreiz 1944. gada vasarā pēc Sarkanās armijas ienākšanas Latvijas teritorijā padomju vara tika atjaunota. Padomju Savienības līderi veica zināmu liberalizāciju tiesību jomā. 40. gadu beigās un 50. gados strauji turpinājās LPSR „tiesību jaunrade” ar mērķi tās pilnīgi pielīdzināt kopējai PSRS tiesību izpratnei. Par jauno posmu sociālistiskās Latvijas tiesību attīstībā var uzskatīt laiku, kad 1956. gadā PSRS 20. kongresa tika pieņemtas rezolūcijas, kurās tika iekļauts aicinājums paplašināt savienoto republiku tiesības likumdošanā.
Darba mērķis: noskaidrot tiesību veidus un to darbības principus
Darba uzdevumi:
1.Studēt zinātnisko literatūru par tiesībām Padomju Latvijā.
2.Noskaidrot šo tiesību darbības principus.
3.Izdarīt secinājumus un veikt kopsavilkumus par konkrēto tēmu.
Darbā izmantotās metodes: literatūras studēšana un analīze.…
1940. gada vasarā visas pasaules uzmanība bija pievērsta Rietumeiropai, jo Vācija tur bija uzsākusi aktīvu karadarbību. Vienlaikus pasliktinājās Baltijas valstu attiecības ar Maskavu, jo PSRS neievēroja vienošanos un palielināja līgumos noteikto armijas skaitlisko sastāvu karabāzēs, izvirzīja prasības par karabāzu teritoriju palielināšanu. Padomju presē Baltijas valstis demagoģiski tika apvainotas līgumu neievērošanā, bet Lietuva turklāt vēl padomju militārpersonu nolaupīšanā. 14. jūnijā Padomju Savienība ultimatīvā formā pieprasīja Lietuvas valdības maiņu, iekšlietu ministra un drošības departamenta vadītāja nodošanu tiesai, kā arī atļauju Sarkanajai armijai neierobežotā skaitā ienākt Lietuvā. Tā kā militāra pretošanās bija bezcerīga, Lietuvas valdība ar balsu vairākumu pieņēma Padomju Savienības ultimātu. 15. Jūnijā 300 000 sarkanarmiešu pārgāja Lietuvas robežu un ieņēma visu valsti. Analoģiski ultimāts 16. Jūnijā tika izvirzīts Latvijai un Igaunijai. Arī tur viss notika pēc tā paša scenārija. 17. Jūnija vakarā visas trīs kas iestājās par militāru pretošanos, redzot stāvokļa bezcerību, atstāja valsti. Igaunijas un Latvijas prezidenti palika savos posteņos un bija spiesti paklausīt Maskavas pavēlēm.
