Brīvprātīgi izvēloties kādu no darījuma formām, dalībniekiem ir jāņem vērā, ka, ja viņi paredz kādreiz celt prasību uz darījuma pamata, tiesa izskatīs tikai rakstiski noformētus darījumus. Parasti jau rakstiskā veidā noformē darījumus ar nolūku nodrošināt pierādījumus (ja par pamatu ir šāds mērķis, tad darījums ir spēkā jau pirms rakstiskas formas noformēšanas, tiklīdz puses ir vienojušās) vai arī mērķis ir darījumam piešķirt juridisko spēku (šajā gadījumā darījums ir spēkā tikai pēc tā nostiprināšanas rakstiskā formā, līdz tam katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no darījuma).
Minētās funkcijas, protams, nenoliedz tiesiska darījuma noteiktas formas pieprasījuma konstiktutīvo funkciju, bet gan izceļ tās atsevišķus aspektus, raksturojot mūsdienu formālisma svarīgākās pamatnostādnes. Atziņa par to, ka tiesisks darījums visos gadījumos, kad saskaņā ar likumu tam nav nepieciešama rakstiska forma, ir spēkā jebkādā formā, lai gan tajā pašā laikā nenodibina prasības tiesību par šī darījuma piespiedu izpildi (jo tas nav izteikts rakstiskā formā), ir pretrunīga un neiztur kritiku.
…
