Protams, gan tad, laikā, kad Kārlis Ulmanis sagrāba varu, gan tagad pastāv katrā laikā divi viedokļi. Viens pamato, ka tas bija nepieciešams, lai attīstītu valsti un ,ka viss ,ko Kārlis Ulmanis darīja bija pareizi. Tajā laikā tos varētu nosaukt par viņa atbalstītājiem. Un otrs – tas bija lieki – varas sagrābšana, tiek nosodīta viņa rīcība. Patiesībā neviens no viedokļiem tā arī nespēja kaut ko mainīt ne tad , ne tagad. Apvērsums notika un mēs redzam tikai sekas. Atbalstītāji viņam bija daudz, jo uzskatu, ka viņam tiešām rūpēja valsts nākotne. Kārlis Ulmanis atšķiras gan no Hitlera, gan Musolīni, gan Staļina ar to, ka varas sagrābšanu viņš veica pavisam mierīgā veidā un bez asinsizliešanas. Un to, ka pretinieki tika ielikti cietumā, nevar salīdzināt ar nāvi, ko tiem piesprieda citās valstīs. Latvieši uzņēma visu pavisam mierīgi, jo ,manuprāt, apvērsums tika veikts labā laikā – laikā ,kad Saeimā valdīja nemiers. Politiskās partijas bija daudz un tautai vairs īpaši viņas neinteresēja! Protams, viena lieta, ko es neatbalstu bija tas, ka viņš uzreiz ieviesa cenzūru un aizliedza preses izdevumus. Jo ,manuprāt, presei bija nepieciešama attīstība, kas ,protams, vēlāk arī notika. Ulmanis centās ieviest dažādus jauninājumus, lai uzlabotu tirdzniecību, rūpniecību, lauksaimniecību un amatniecību, rakstniecību, mākslu, ieviešot kameras, kas rūpējās par attiecīgas nozares attīstību. Otra lieta, ko es personīgi neatbalstu, ir tas, kas sanāca tā ,ka viņš pats sevi iecēla par prezidentu. …
