Mūsdienās komunikācijas tehniskie kanāli un globalizācija attīstības tempi pieaug. Līdz ar vispārēju attīstību, iespējams, varētu runāt arī par mediju ietekmes palielināšanos. Šīs ietekmes rezultātā, tie tiek uzskatīti par ceturto varu, līdz ar to palielinās arī to atbildība pret ziņojumu saņēmējiem, kurus tie spēj ietekmēt. Masu mediji kā ziņojuma sūtītāji ir kompleksas organizācijas, tomēr arī šajās organizācijās ir tikai viena vai dažas personas, kuras nosaka vai izvēlas ziņojuma saturu.
Daudzās vietās persona, kura atlasa mediju ziņjumu, tiek dēvēta par galveno redaktoru vai vienkārši ziņu redaktoru. Sociālie zinātnieki lieto terminu “vārtusargs” lai aprakstītu šo personu tādēl, ka tā rīkojas kā sava veida ziņu kontrolētājs, izlemjot, kurai informācijai vajadzētu veidot mediju ziņojumu un kurai nevajadzētu sasniegt auditoriju [1]. Vārtusargu teorija uzsver būtisko t.s. “vārtusargu” - personu, kuras atlasa mediju ziņojumu, lomu, un “vārtu sargāšana” ir šis atlases process. Ziņai ir jāizkļūst cauri daudziem filtriem, pirms tā sasniedz auditoriju. Tas nozīmē, ka tiek veikta mediju ziņojumu, kurus piedāvāt dažādām auditorijām ar dažādiem mediju veidiem, atlase [2]. Konceptu 1947. gadā izstrādāja Kurts Levins…
