Sociālā nevienlīdzība ir situācija, kurā sabiedrības locekļiem ir nevienlīdzīgs ienākumu sadalījums, prestižs vai vara. Visas kultūras raksturo sociālā nevienlīdzība. Nevienlīdzība var izraisīt diskrimināciju un veidot stereotipu, jo tā dala cilvēkus pēc to etniskās piederības, dzimuma, vecuma vai tml. Piemēram, ir izveidojies stereotips, ka vīrietis ir naudas pelnītājs, bet sieviete mājsaimniece.1
Kad sociālā nevienlīdzība tiek bāzēta uz grupu hierarhiju, socioloģi to raksturo kā stratifikāciju. Stratifikācija ir cilvēku grupu iedalījums, kas atspoguļo nevienlīdzīgu ienākumu un varas sadalījumu sabiedrībā. Tā ietver veidus, kā sociālā nevienlīdzība tiek pārnesta uz nākamo laikaposmu, paaudzi, tādejādi veidojot hierarhisku kārtību. Sociālā nevienlīdzība ir neizbēgams stratifikācijas rezultāts.2
Ir 4 galvenās stratifikācijas sistēmas:
verdzība – galēja sociālās nevienlīdzības forma, kas cilvēkus un to darbaspējas padara par īpašumu, kuru iespējams pirkt un pārdot.…
