Homēra eposs „Iliāda” ir viens no grieķu daiļliteratūras pieminekļiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, kā arī viens no retajiem avotiem, kas stāsta par grieķu dzīvi „tumšo gadsimtu” laikā. Manuprāt, Homērs ir veicis lielu darbu un patērējis ilgu laiku, lai uzrakstītu tik liela apjoma darbus, kas kļuvuši tik populāri.
Eposā „Iliāda” ir atspoguļoti notikumi, kas notikuši pret Trojas pilsētas, jeb Īlajas iedzīvotājiem vērstā grieķu – ahaju karagājiena laikā. Notikumi sākās ar Ahilleja dusmām, kas ir radušās no ķildas ar Atreja dēlu Agamemnonu. Grieķu nometnē Apollons ir sūtījis mēri, jo Agamemnons nav priesterim Hrīsam atdevis viņa meitu no gūsta par izpirkuma maksu, tikai izdarot to, grieķu nometnē atkal viss būs kārtībā. Agamemnons ir ar mieru, bet grieķiem viņam jādod cita dāvana – Ahilleja mīļotā sārtvaidze Brizeida, ko viņš bez Ahilleja piekrišanas arī iegūst. Ahillejs ir sadusmots un atsakās iet kaujās pret trojiešiem…
