Intensīva kurināmā – enerģētisko resursu izmantošana sākās 18. gadsimtā līdz ar rūpniecības attīstību. Galvenā loma enerģētikā bija akmeņoglēm, kuras izmantoja tvaika dzinējos. 20. gadsimta pirmajā pusē ogļu ēru nomainīja nafta, bet 20. gs beigās enerģētikas struktūrā palielinājās dabasgāzes un alternatīvo resursu nozīme. Dabasgāzi sāka iegūt tikai 20. gs otrajā pusē, to iegūst urbumos, tad attīra no piemaisījumiem, lai izmantotu kā kurināmo vai ķīmiskās rūpniecības izejvielu. Gaze sadegot izdala lielu enerģijas daudzumu un mazāk kaitīgas vielas nekā nafta. Musdienās gāze ir arī lētākais kurināmā veids. Enerģētikas bilancē gāzes īpatsvars ir aptuveni 22-25%.
Dabasgāzes iegulas un naftas iegulas parasti atrodas līdzās. Atradnes izvietotas Zemes platformu ieliecēs, to malu un starpkalnu ieplakās un priekškalnu ieliecēs. Dabasgāze veidojas lielā dziļumā spiediena un Zemes iekšēja siltuma ietekme, pārveidojoties nogulumu organiskajam vielām. Ģeologi uzskata, ka pasaulē ir apmēram 77 miljoni kvadrātkilometru teritorijas ar iespējamām naftas un gāzes iegulām. No šis teritorijas 2/3 ir sauszemes platības, 1/3 – jūras šelfs. Pasaulē ir milzīgas dabasgāzes iegulu vietas, kurās atrodas 70% no kopējiem gāzes krājumiem.…
