Ja vēlamies iegūt informāciju par kādu objektu, valsts iedzīvotājiem vai kādu citu parādību, nepieciešams par to ievākt datus. Kad dati ir iegūti, tos ir jāprot pareizi apstrādāt un analizēt. Šādai datu apstrādei ir paredzētas 2 datorprogrammas – SPSS un Microsoft Excel. Šīs programmas ietver iestrādātus statistisko datu, tabulu, datu rindu apstrādei nepieciešamos algoritmus.
Gan SPSS, gan Microsoft Excel programmas veic tikai datu automātisku apstrādi, tās neveic analīzi – analīzes uzdevumus veic statistikas zinātne, kas māca, kā veidot loģiskas uzdevumu nostādnes un pareizi interpretēt iegūtos rezultātus.
Pētījumos iegūstamos datus/pazīmes statistiski iedala 2 grupās, pēc kurām pazīmes attiecīgi tiek vēlāk apstrādātas ar pielietojamo programmu palīdzību:
Pirmā grupa ir kvalitatīvās pazīmes – tās ir pazīmes, kuras nevar izmērīt, bet var tikai aprakstīt (piemēram, dzimums, garša, nodarbošanās, darbības virziens). Lai aprakstītu kvalitatīvās pazīmes vērtības, pielietojamajās programmās izmanto nominālo skalu. Tas nozīmē, ka katrai pazīmes kategorijai tiek piešķirta sava vērtība jeb kods. Piemēram, pazīmei “dzimums” ir iespējamas tikai 2 vērtības: vīrietis un sieviete. Vērtību “vīrietis” var novērtēt ar 0, bet “sieviete” ar 1. Piešķirtajām vērtībām nav skaitliskas nozīmes, tādēļ no tām nav iespējams aprēķināt, bet tikai saskaitīt.…
