Secinājumi
1. Ekonomiskā noziedzība ir masveidīga negatīva kriminālās sabiedrības parādība, kurai ir savas specifiskas likumsakarības un kvalitatīvie rādītāji un kas izraisa izteiktas nelabvēlīgas sekas. Tā ir kopējās noziedzības neatņemama sastāvdaļa.
2. Ekonomiskās noziedzības subjekti ir ar augstāku izglītības līmeni nekā citi noziedznieki, kas apzog dzīvokļus, veic huligāniskas darbības. Ekonomiskās noziedzības subjektiem ir augsta ekonomiskā un sociālā aktivitāte; pietiekami augsts individuālais, intelektuālais potenciāls un izglītības līmenis; personas vistiešākā saistība ar uzņēmējsabiedrību vai valsts pārvaldi; personas izteikta augsta orientācija.
3. Ekonomiskie noziegumi šķietami ir sabiedrībai mazāk bīstami salīdzinājumā ar smagajiem noziegumiem, bet tikai šķietami, jo
ekonomiskie noziegumi neļauj iegūt valstij plānotos ienākumus (nenomaksāti nodokļi);
tiek grauts valsts vadības un pārvaldes mehānisms (korupcija);
vietējās ekonomiskās noziedzīgās struktūras iesaistās starptautiskas ekonomiskās aktivitātēs;
notiek kriminālo grupējumu saplūšana ar likumīgajām saimnieciskajām struktūrām;
ekonomiskajai noziedzībai ir transnacionāls raksturs, tā savas darbības veic arī ārpus valsts robežām;
ekonomiskā noziedzība aptvērusi ievērojamus cilvēku, naudas, materiālos, nekustamā īpašuma resursus;
ekonomiskā noziedzība un tās seku kopums samazina valsts ekonomisko un sociālo drošību;
ekonomiskā noziedzība deformē cilvēku morāli, ētiskās vērtības, degrādē centienus godīgi nodrošināt nepieciešamās dzīves kvalitāti.
…
Ekonomiskā noziedzība nav salīdzināma ar citiem noziedzīgu nodarījumu veidiem, jo radikāli atšķiras tās būtība. Lai veiktu ekonomiskos noziegumus, noziedzniekam ir jābūt pietiekoši izglītotam attiecīgās sfēras jautājumos un ir jāspēj pietiekoši gudri veikt savas darbības, lai noziegums vispār izdotos. Jēdziens “ekonomiskā noziedzība” kopā ar tādiem jēdzieniem, kā “organizētā noziedzība” un “noziedznieku kriminālo ienākumu legalizācija” ir iegājis daudzu kriminologu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku jēdzienu sistēmā. Mūsdienās pastāv vairāki ekonomiskās noziedzības formulējumi, tomēr pirmoreiz sabiedrība uzzināja par to, kā par “balto apkaklīšu” noziedzības fenomenu. Šo terminu kriminoloģijā 1940.gadā ieviesa amerikāņu kriminologs E.Sazerlands.