Tiesību normas klasificē dažādi un viens no klasificēšanas veidiem ir pēc to satura apjoma. Tiesību normas var iedalīt speciālajās un vispārīgajās. Vispārīgās tiesību normas nosaka tiesiskajai regulēšanai pakļautās sabiedriskās dzīves jomas, kā arī sniedz normatīvajā leksikā izmantoto jēdzienu satura izklāstu.
Vispārīgās tiesību normas var iedalīt sīkāk : deklaratīvās, definitīvās un principu.
Savukārt speciālās tiesību normas ir formāli noteikts uzvedības priekšstats, kas nokārto subjektu attiecības. Speciālās tiesību normas var iedalīt tiesību šķīrējas-pienākumu uzliekošās normās un arī tiesību sargājošajās normās.
Tiesībām ir nosaka robežas, kurās tiesību subjekts var brīvi darboties savās interesēs un ārpus kurām tas nedrīkst traucēt citiem subjektiem īstenot viņu intereses.
Tiesības arīdzan paredz kompetentu valsts iestāžu ieslēgšanos tiesību subjekta attiecībās nolūkā atjaunot viņu starpā pienākumu un tiesību sadalīju un sodīt tiesību pārkāpējus.
Šādas tiesībsargājošas iestādes un arī sodi par tiesību pārkāpšanu nebūtu vajadzīgi, ja visiem iedzīvotājiem būtu vienādas domas par to, ko var un ko nevar darīt, par to, kas ir slikts un kas savukārt nav.
…
