17. gadsimts ienesa lielas pārmaiņas Eiropas kultūrā. Tas nesa pārmaiņas ne tikai zinātnē un kultūrā, bet arī cilvēka izpratnē par dzīvi, reliģiju, notikumiem, kas norisinājās tajā. Viduslaiku valsts pakļāvās baznīcas ietekmei, tomēr, nākot jaunajiem laikiem, tās ietekmes sfēra zuda. 17. gadsimts būtiski izmainīja filozofiju un pasaules ainu. Zuda pārliecība, ka filozofija un kristietība ir nesaraujami saistītas.
Cilvēki pievērsās sevis izglītošanai, lielu vērību pievēršot loģikai un normatīvajai estētikai. Pateicoties dabaszinātnieku atklājumiem par pasauli un dabas parādībām, arī filozofijā radās jaunas idejas, no kurām visbūtiskākā bija, ka cilvēks var izzināt pasauli, lieko lietā savu prātu. Šī ideja bija ļoti nozīmīga, jo ietekmēja cilvēku domāšanas veidu ilgu laika posmu. Radās garīgā kustība, ko sauc par apgaismību…
