Elektropiedziņas automatizācija

Kaliksons V. Kursa darbs priekšmetā „Elektropiedziņas automatizācija”. – Jelgava, 2005. – 41 lpp., 3 tab., 20 att.
Šajā darbā apskatīsim asinhrono elektrodzinēju palaišanu, bloķēšanu, bremzēšanu, reversīvo vadību, periodisku ieslēgšanu un izslēgšanu. Tiek arī veikti triju uzdevumu aprēķins. Šajā darbā visi aprēķini veikti ar Microsoft Exel programmu. Attēli zīmēti Visio Profesional programmā.
Asinhronos dzinējus izmanto dažādās nozarēs, kur ir nepieciešamas mazas, vidējas un lielas jaudas trīs fāzu elektrodzinēji. Asinhronā mašīna, tāpat kā visas elektriskās mašīnas, ir apgriezeniska, t.i., tā var darboties gan dzinēja, gan ģeneratora režīmā. Tā kā trīsfāzu asinhrono dzinēju konstrukcija ir ļoti vienkārša, tie ir lēti, droši darbā un viegli apkalpojami, tad saprotams, ka pašreiz tie ir visizplatītākie elektrodzinēji rūpniecībā, celtniecībā un lauksaimniecībā.
Šī darba uzdevums ir iepazīties ar asinhrono elektrodzinēju palaišanu, bloķēšanu, bremzēšanu, reversēšanu, automātisku periodisku ieslēgšanu un izslēgšanu. Jāiepazīstas ar palaišanas darbības shēmām, kā arī mācēt sastādīt to darbības aprakstu.
Par asinhronā dzinēja palaišanu sauc rotora iegriešanos pēc statora tinuma pieslēgšanas tīklam. Līnijas strāva Ip un dzinēja griezes moments Mp palaišanas sākuma momentā, kad rotors vēl negriežas un slīde s=0, sauc par palaišanas strāvu par palaišanas momentu.
Palaišanas strāvai un palaišanas momentam ir liela nozīme elektrisko tīklu un elekropiedziņas iekārtu darbībā. Liela palaišanas strāva var nelabvēlīgi ietekmēt tīkla un tam pieslēgto patērētāju darbību, bet mazs dzinēja palaišanas moments palielina darba agregāta iegriešanās laiku un nelabvēlīgos apstākļos to pat nevar palaist. 1. attēlā parādīti asinhronā dzinēja palaišanas veidi.…