Nodokļu politika Latvijā

Nodokļi – tā ir neatņemama ikvienas valsts sastāvdaļa. Tie skar ikvienu no mums – iedzīvotājiem, jo esam gan nodokļu maksātāji, gan arī to labumu saņēmēji, ko sniedz nodokļi. Lai arī lielākā daļa cilvēku uzskata, ka nodokļi ir nepieciešami, valsts nodokļu sistēma parasti tiek vairāk gan kritizēta nekā slavēta.
To, kādus nodokļus un cik lielus iedzīvotāji un uzņēmumi maksās, nosaka valdība. Nodokļu sistēmu regulē valsts nodokļu politika, ko sauc arī par fiskālo politiku – tā ir valdības politika nodokļu noteikšanā un iekasēšanā ar mērķi ietekmēt situāciju tautsaimniecībā.
Nodokļu jeb fiskālo politiku uzskata par spēcīgu ekonomisko sviru, ko valdība spēj izmantot, lai sasniegtu savus mērķus. Tā ir nodokļu likmju pārveidošana atbilstoši valdības izdevumiem. Valdība pieņem lēmumus, kas mainītu izdevumus un nodokļu likmes, tāpēc, lai ietekmētu valsts tautsaimniecību. Paaugstinot vai samazinot nodokļus, valdība var tieši ietekmēt naudas daudzumu apgrozībā.
Nodokļu politiku var iedalīt divos veidos:
stimulējošā;
ierobežojošā.
Stimulējošā nodokļu politika tiek lietota recesijas (ekonomiskās krīzes) laikā, lai šo krīzi pārvarētu un sasniegtu potenciālo līmeni. Valdība palielina valsts izdevumus dažādu nodarbinātības, sociālo programmu finansēšanai un nodokļu likmju samazināšanai, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi.
Savukārt, ierobežojošā nodokļu politika tiek lietota, lai varētu samazināt inflācijas izraisītās sekas t. i. izraisītais pieprasījums. Visreālākā ierobežojošā nodokļu politika ir ļoti saistīta ar valdības izdevumu samazināšanu un nodokļu palielināšanu.
Ļoti svarīgi ir domāt par nodokļu politiku tad, kad ekonomika atrodas sašaurināšanās fāzē. Ar fiskālās politikas palīdzību ir iespējams stabilizēt ekonomisko situāciju – samazinot nodokļus un nemainot valsts izdevumus vai arī palielinot izdevumus un nemainot nodokļus. Ja samazinās nodokļus, tad firmām un pašiem cilvēkiem būs mazāka ienākumu daļa tieši nodokļu veidā, jo tas tiks ieskaitīts klāt pie valsts budžeta, tādejādi veidosies vairāk līdzekļu, lai varētu iegādāties sev vēlamās preces un pakalpojumus. Ja pieaugs arī uzņēmuma un patērētāju izdevumi, tad pieaugs NKP. Pēc šādas darbības ekonomika pārcelsies uz rosības fāzi. Ja valdības izdevumi tiks palielināti, tad varētu apturēt ražošanas sašaurināšanos.
Būtībā valsts fiskālajai politikai ir milzīga loma valsts ekonomikā, gan lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, gan arī lai pārvarētu krīzi (recesiju). Tāpēc ir svarīgi īstenot tādu nodokļu politiku, kas nodrošinātu līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti.…