Senie laiki
Vēsture - zinātne, kas pēta cilvēku dzīvi, attīstību, atklāj un apraksta svarīgākos notikumus pagātnē ,noskaidro kopsakaru pagātnes norisēm .
Vēsturnieks - vēstures pētnieks, speciālists.
Vēstures avoti - liecības par attiecīgo laika posmu (lietiskie, rakstiskie, mutvārdu).
Gadsimts – laika posms, kurā ietilpst 100 gadi.
Pirms mūsu ēras – laika posms līdz Kristus dzimšanai.
Pēc mūsu ēras – laika posms no Kristus dzimšanas līdz mūsdienām.
Muzejs - sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības institūcija, kura vāc, pētī, saglabā un eksponē, popularizē sabiedrībā vēstures, materiālās un garīgās kultūras pieminekļus.
Folklora – tradicionālā tautas kultūra.
Aizvēsture – laika posms no cilvēku rašanās brīža līdz rakstības izveidošanai.
Arheoloģija – zinātne, ka izmantojot arheoloģiskos pieminekļus, pētī sabiedrības seno vēsturi un seno kultūras vēsturi.
Ledus laikmets - laiks, kad Eiropas ziemeļu daļu klāja ledus kārta. Tas bija apm. pirms 100 tūkstoš gadiem.
Akmens laikmets – laiks, kad cilvēki gatavoja darbarīkus galvenokārt no akmens, kā arī kaula un koka.
Dzimta – asinsradinieku grupa, ar kopīgu senci un nosaukumu.
Saime – radinieku grupa, kas dzīvoja vienā sētā. Veidojās sadaloties dzimtām.
Reliģija – ticība pārdabisku spēku esamībai.
Bronza – alvas un vara sakausējums.
…
