Industriālā revolūcija un izmaiņas sabiedrībā 19.gadsimtā

Zviedrija
Sekmēja
Zviedrija industrializācijas sākumā nedaudz atpalika no Rietumeiropas, taču viņi pārveidoja to, kā strādā manufaktūras, izveidoja centralizētāku ražošanu, kas nodrošināja labāku kontroli un lielāku daudzumu ar precēm, kas tika saražotas, ieguldīja naudu un resursus infrastruktūrā, aizsāk banku sistēmu, kura spēja aizdot kredītus efektīvāk un ātrāk.
Kavēja
Zviedrijā pastāvēja uz mājsaimniecību balstīta ekonomika. Netika nodrošināta konkurence, līdz ar to cilvēki nebija motivēti sākt industrializācijas procesu, jo viņiem tāpat bija labi.

Argumentēts pierādījums O. Špengleram
O.Špenglera industrializācijas seku prognoze nav piepildījusies. Zemnieki un amatnieki nav zaudējuši savu nozīmi. Zemnieki joprojām ir ļoti vajadzīgi, lai mums būtu lauku labumi, ko ēst. Šobrīd darba tirgus ir pārplūdis ar “uzņēmējiem” un “inženieriem”. Nav vairs daudz cilvēku, kuri ir spējīgi salabot kurpes vai rotas lietas, uzšūt kādu skaistu kleitu vai arī paši ar savām rokām kaut ko izveidot. Tāpēc viņi savā jomā var prasīt diez gan lielu samaksu, jo viņu darbs ir smags un viņi nav daudzi no kuriem izvēlēties, ja vēlas, lai darbs tiktu labi padarīts. Daba tika briesmīgi ekspluatēta, taču mēs to esam sapratuši jau kādu laiciņu atpakaļ un mēģinām atrast alternatīvus kurināmos un degvielu. Materiālus, kurus var pārstrādāt, mēs cenšamies šķirot un pārstrādāt, jo ir svarīgi censties saglābt tos bojājumus, kurus radīja O. Špenglera laika paaudze. Mēs izrakumus veicam uzmanīgāk un cenšamies to darīt tā, lai tas nekaitētu dabai, atšķirībā no tā laika metodēm, kad dabu postošās bija vienīgais veids kā iegūt materiālus. Līdz ar to prognoze nav piepildījusies, jo mēs esam sapratuši savas kļūdas un mēs cenšamies tās neatkārtot.
…