Nāves aina jaunajā filmā ir tāda, ka Džuljeta pamostas tieši tajā pašā brīdī, kad Romeo dzer indi, taču vecajā filmā Džuljeta pamostas dažas minūtes pēc tā brīža, kad Romeo ir jau izdzēris indi. 1996. gada filmā Džuljeta nomirst pati sev iešaujot galvā ar pistoli, taču 1968. gada versijā viņa iedur sev krūtīs dunci. Manuprāt, šī beigu aina jaunākajā filmā ir daudz interesantāka. Vecajā filmā šī aina ir tāda kā vienmuļa, taču jaunajā filmā tā rada skatītājā nemieru un sava veida spriedzi.
Protams, abām filmām ir vēl daudz atšķirību, sīkumu, kas nesakrīt, katrai no tām piemīt savi plusi un savi mīnusi, taču kopumā abas filmas „pieturās” pie lugas teksta un abās filmās tiek precīzi parādīti galvenie, svarīgākie notikumi, kurus V. Šekspīrs savā darbā centies uzsvērt visvairāk.
Man personīgi labāk patika 1996. gadā uzņemtā filma, lai gan tā ir ļoti bieži redzēta. 21. gadsimta cilvēkam šī filma ir vieglāk uztverama un saprotama. Tajā ir spēcīgāki vizuālie efekti, akceptējamāka mūzika un, manuprāt, arī aktieru tēlojums šajā filmā ir reālāks. Taču gandrīz visiem cilvēkam pieņemamāks un sirdij tuvāks ir sava laika (vai vismas tuvākos 5 – 10 gadu) darbs nekā 30 gadus atpakaļ uzņemtais, kad cilvēkiem bija pavisam citādāks dzīvesveids, uztvere, uzskati un normas.
…
