Katrai izlasei ir sava izlases kļūda, tādēļ var izveidot izlašu sadalījuma rindu pēc katra rādītāja izlases kļūdas lieluma: pēc aritmētiskā vidējā, pēc relatīvā rādītāja utt. Šādos gadījumos kļūdas koncentrējas ap centrālo nozīmi. Izlašu skaits ar izlases kļūdas lielumu var būt gan simetrisks, gan asimetrisks attiecībā pret tā centrālo nozīmi. Izveidojot biežuma līkni, var noteikt izlases kļūdas lieluma varbūtību.
Vidējā lieluma izlašu sadalījums būs normālais sadalījums vai tuvināsies tam, palielinoties izlašu apjomam, neatkarīgi no tā, vai ģenerālkopai, no kuras ņemtas izlases, ir vai nav normālais sadalījums. Palielinot izlases vienību skaitu, izlases un ģenerālkopas vidējo lielumu starpība samazinās.
Izlases kļūdu var izteikt:
• absolūtās mērvienībās;
• relatīvās mērvienībās, ko izsaka skaitļa viens daļās vai procentos.
Izlases aritmētiskā vidējā absolūto kļūdu izsaka tādās pašās mērvienībās, kādās izteikti izlases kopas sākotnējie dati un aritmētiski vidējais lielums (svara, garuma, naudas u.c. mērvienībās).
…
