Apjaušam to vai nē, tomēr jāatzīst, ka mēs ikviens ticam brīnumiem. Un tad vairs nav svarīgi, kā to nosaukt – par bērnu, tauriņu vai velniņu, kas ir mūsos. Galvenais ir neļaut viņam justies vientuļam, neapslāpēt dzirkstelītes acīs un satraukumu sirdī.
Kāpēc gan aizliegt sev bērna ziņkārību un interesi par pasauli? Vēlme vienmēr uzzināt kaut ko jaunu un būt dzīvespriecīgam, manuprāt, nemaz nav bērnišķīga. Paskaties visapkārt! Brīnišķīga sajūta, kad pavasaris ir ielās un galvā. Grūti izskaidrot, kāpēc, bet katru pavasari es gaidu ar nepacietību un sajūsmu. Pirmreizīguma sajūta. Tā, ko izjūt pavisam mazi bērni- aizmirst, lai visu atkal un atkal izbaudītu no jauna. Lūk, tā rodas neaprakstāmas sajūtas!…
