Hernhūtiešu brāļu draudzes bija pirmā latviskā kristīgā kustība Latvijas teritorijā, kas deva spēcīgu impulsu tautas izglītībā, reliģiskajos uzskatos un pretsparu sātībai jeb atturībai un alkohola radītajam postam zemnieku vidū.
Hernhūtisms bija reliģiska mācība, kas sludināja un īstenoja kristiešu brālības ideālus. Tāpēc, ienākot Vidzemē 1729.gadā un desmit gadu laikā iemācījušies latviešu valodu, Hernhūtes brāļi organizēja Valmieras latviešu sapulces, kur sludināja brāļu draudzes mācības. Viņi vienkāršos vārdos latviešu zemniekam mācīja par Kristus mīlestību un skubināja to parādīt arī savā dzīvē. Hernhūtistu kustība izplatījās, līdz tika rīkotas saiešanas pa visu Vidzemi – Raunā, Smiltenē, Trikātā, Cēsīs.…
