Platona dialoga „Teaitēts”, pamatā ir jautājums par zināšanu teoriju. Pamatjautājums ko cenšas risināt dialoga personāži Teaitēts, Sokrats un Teodors tiek izvirzīts dialoga sākumā un tas ir: „Ko īsti nozīmē „zināt” un kā iegūt zināšanas?” Šī zināšanu problēma tiek risināta dialoga formā, kur galvenais jautātājs, līdzīgi kā citos Platona dialogos, ir Sokrats, bet atbildētāji ir Teaitēts un Teodors. Taču šis jautājums par zināšanām tā arī netiek pilnībā atrisināts. Šis ir aporētiskais dialogs, kas beidzas ar strupceļu un nekas īsti nav noskaidrots, jo pareizā atbilde ir palaista garām. Un Platonam tā arī nav zināma pareizā versija par to, kas ir zināšana. Vienīgais, kas ir daudzmaz skaidrs ir tas, ka nevar nonākt pie zināšanas par kaut ko vienkārši spriedelējot.
Dialoga sākumā nāk Sokrata iebildums, ka viņš nevar saprast, kas tad ir zināšana un jautā, kā var kompetenti spriest par zināšanu, nezinot, kas tas ir? Bet Teaitēts piedāvā skaidrojumu, ka prasmes jeb māka ir zināšana. Taču tas nedod definīciju tam, kas ir pati zināšana un tas, kurš nezin, kas ir zināšana, nespēj saprast, kas ir kāda prasme vai māka. Teaitēts ar savu apgalvojumu ir atbildējis par ko ir zināšana, nevis, kas ir zināšana.
…
