Katram cilvēkam uz šīs pasaules, ir savas īpašības. Mēs katrs esam savādāks, mēs katrs esam personība. Dieva dota dāvana – būt tādiem, kādi mēs esam – to mēs ne vienmēr spējam novērtēt. Tā vietā, lai saskatītu un izmantotu savas labās īpašības, spējas, daudzi par tām vienkārši aizmirst un ļaujas dzīves straumei, noteikumiem un dod priekšroku bezrūpīgai dzīvei.
M. Zālītes lugā „Pilna Māras istabiņa” tiek atklāta, parādīta sabiedrības degradācija. Cilvi dzīvo, izmanto citus, lai tikai dzīvotu bezrūpīgāku dzīvi, lai ne par ko nedomātu. Cilvēki aizmirst patiesās dzīves vērtības. Pienāk brīdis, kad šādi cilvēki vairs neko nav vērti. Niķi eksistē, bet viņu eksistencei vairs nav nozīmes, jo viņi kļūst kā tukšas mucas. Bieži vien šis tukšums grauj un noved pie posta, cilvēka personības sagraušanas.
Lugā „Pilna Māras istabiņa” Māra bija devusi katram no trijiem dēliem dāvanu – Miķelim galdautu, Indriķim septiņjūdžu zābakus, Niklāvam burvju cepuri.
…
