Feminisma kustību var sadalīt 3 posmos: 1) 1840.-1880.g. – sievietes mēģina kopēt vīriešu un uzņemties viņu tradicionālās lomas [rakstniece Ž.Sandra publicē romānus ar vīrieša pseidonīmu, tērpās bikšu kostīmā, aulekšoja uz zirga]; 2) 1880.-1920.g. – paaugstināt sievietes lomu, meklējot abiem dzimumiem kopīgos pamatus [Visi ir cilvēki, tāpēc visiem - ne tikai vīriešiem - ir jābūt tiesībām piedalīties sabiedrības dzīvē, vēlēt, iegūt politisko varu. Rodas ideja par Starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšanu 8. martā, uzsverot cīņu par sieviešu tiesībām visā pasaulē. O.Šreinere „Sieviete un darbs” (1911) viens no pirmajiem feministiskās literatūras darbiem. Latvijā sievietes iestājas par savām juridiskajām un politiskajām tiesībām]; 3) 1920.g. līdz mūsdienām, kad tā sazarojas dažādos virzienos [raksturo nevis vīrieša kopēšana un līdztiesības meklējumi, bet atšķirības apzināšanās, sievietes pašizpratne un pašpārveide].…
