Komunikācija, tās veidi, skaidrojumi un modeļi

Rakstības attīstīšanās periods. Sākās pirms apmēram pieciem tūkstošiem gadu. Rakstības attīstība bija atšķirīga starp Austrumiem un Rietumiem. Ar rakstu zīmēm zināšanas, vispirms, fiksēja uz akmens un māla, pēc tam uz papirusa un papīra, kas bija ievērojams progress civilizācijas attīstībā. Grāmatiespiešanas laikmets iestājās līdz ar J. Gūtenberga iespiešanas ierīces izgudrošanu. Tas Bija ceturtais periods, pēc kura mūsdienu, piektais periods, kad tiek radīti jauni saskarsmes un komunikācijas līdzekļi – radio, kino, televīzija, datortīkls, multimedija sistēma. Cilvēka apziņas īpatnību dēļ tiek attīstīti arvien jaunāki saziņas līdzekļi, caur kuriem izmanto neverbālo zīmju sistēmas.5
Semiotika. Pēta rakstzīmju sistēmu, dabīgo un mākslīgo valodu, vispārīgās īpašības un funkcionēšanas likumus. Ir trīs pētīšanas virzieni, pirmkārt, zīmes būtība un tās sakars ar personu, kas to lieto. Otrkārt, kodi vai sistēmas, kurās zīmes ir organizētas. Treškārt, kultūra, kurā šie kodi un zīmes funkcionē. Semiotika ir cieši saistīta ar loģiku, filozofiju, informācijas teoriju. Semiotikas metodes izmanto, lai konstruētu formālo valodu, tēlu pazīšanas un datorizētās apmācības matemātiskos modeļus. Tiek iedalītas kategorijas: ikona (kādā mērā izskatās kā tās objekts), indekss (ir savstarpēji saistīts ar savu objektu, ir tieša saikne), simbols (nav tiešas saistības un līdzības ar objektu, taču ir tā vispārpieņemts apzīmējums).1

Kods. Sistēma, kurā zīmes tiek organizētas. Šo sistēmu pārvalda noteikumi, kas ir to lietotāju akceptēti. Digitāls kods ir tas, kura vienības ir skaidri atdalītas, savukārt, analogs kods ir tas, kas funkcionē pastāvīgā skalā. Reprezentējošs kods ir paredzēts teksta ( vēstījuma ar neatkarīgu pastāvēšanu) radīšanai. Prezentējošs kods ir indeksāls – tas nevar nozīmēt neko citu kā sevi un savu kodētāju. 2
Signifikācija. Iedalās divās secībās. Denotācija jeb apzīmējums, kas attiecas uz ārēju realitāti, veselo saprātu un acīmredzamo zīmes nozīmi. Konotācija ir termins, ko lieto, lai aprakstītu vienu no trim veidiem, kā zīme funkcionē otrajā signifikācijas secībā. Tā attēlo mijiedarbību, kas rodas, zīmei saskaroties ar lietotāja emocijām un tā kultūras vērtībām. Kad interpretējamais ir tikpat ļoti interpretētāja ietekmēts, cik tas ar objektu vai zīmi.3
…