Jēdzienu personība katrs indivīds var traktēt savādāk un neviens nevar pateikt, ka tas būtu nepareizi ne tikai tādēļ, ka pastāv uzskats – cik cilvēku tik viedokļu, bet arī tādēļ, ka pasaulē atzīti un godājami psihologi un sava aroda speciālisti, piemēram, Freids, Jungs, Asadžoli, u.c., katrs personību kā jēdzienu izskaidro savādāk un ir izstrādājuši dažādas neatkārtojamas personību teorijas, kas palīdz izprast personības veidošanās struktūru un tās būtību.
Es pati par personību uzskatu par sevi pārliecinātu, izvirzīto mērķu sasniegt alkstošu indivīdu, kam svarīga ir harmonija pašam ar sevi un līdzcilvēkiem. Tādu cilvēku, kas savā dzīvē jau ir kaut ko sasniedzis un lepojas ar to.
Nekad agrāk nebiju skolā mācījusies psiholoģiju tādēļ, lai veidotu sev zināšanu pamatu izmantoju mācību grāmatu paralēli V. Reņģes un Ā. Karpovas grāmatām. No daudzajām personību teorijām es izvēlējos divas – Sociālās izziņas teoriju (Alberts Bandura izdevis monogrāfijas „Sociālās iemācīšanās teorija” un „Domāšanas un darbības sociālie pamati”) un Pašaktualizācijas teoriju (Abrohama Maslova pēdējā grāmata „Cilvēka dabas tālie sasniegumi”). Tieši šīs teorijas es izvēlējos, jo tās ir ļoti atšķirīgas, vienīgā lieta, kas tām ir kopīga – tās abas pēta personības veidošanos, tai labvēlīgos un nelabvēlīgos apstākļus. …
