• 1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"

     

    Referāts9 Vēsture, kultūra

Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 1.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 2.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 3.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 4.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 5.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 6.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 7.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 8.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 9.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 10.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 11.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 12.
  • Referāts '1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes "Deklarācija par Latvijas Repub', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Cēloņi, vēlēšanu faktors, pieņemšana    4
  Deklarācijas saturs, viedokļu atšķirības, rezultāti    8
  Secinājumi    11
  Avotu un literatūras saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Iepazīstoties ar 4. maija Deklarācijas tematiku, šķiet, ka dokumenta pieņemšana radīja vairāk garīgas pārmaiņas sabiedrībā, nekā starptautiska mēroga rezultātus. PSRS neuzdrošinājās lietot spēku vai sankcijas pret Latviju, to var izskaidrot ar aprīlī sāktajām abu pušu sarunām un ekonomiskās rietumvalstu palīdzības PSRS. No vienas puses PSRS nevēlējās pieļaut pilnīgu Baltijas valstu aiziešanu no savienības51 , bet tajā pašā laikā nedarīja neko būtisku, lai to aizkavētu. Drīzāk reālas pārmaiņas sākās pēc 1991. gada 21. augusta. Tēlaini šādu viedokli pauž arī M. Kūle: „Ja 4. maijam nebūtu sekojuši 1991. gada augusta notikumi, kad Latvijas valsts atguva reālu suverenitāti, tad 4. maija Deklarācija droši vien būtu palikusi kā teksts, kas savā dziļākajā būtībā līdzinās dziesmai.”52
4. maijs bija diena, kurai bija simboliska nozīme. Tā izraisīja prieku lielākajā sabiedrības daļā. Deputāts A. Bērzs savās piezīmēs rakstīja: „"Brīvību Latvijai! Brīvību Latvijai!" Sēžu starplaikos tie skan nepārtraukti. Kamēr notiek sēdes, uz ielas saglabājas relatīvs klusums un disciplinētība. Kad izeju uz ielas, man grūti sevi valdīt: kožu lūpās un tomēr pa brīdim slauķu asaras.”53 . R. Apsītis atceras: „LTF deputāti tūdaļ dodas lejā pie tautas, kur triumfa vilnis sitas vēl augstāk: ļaužu jūrā ziedi, karogi, smaidošas sejas un prieka asaras. Viss, kas piecos gadu desmitos krājies cilvēku sirdīs, tagad neapvaldāmi nāk ārā... Šo brīdi mūsu tauta tiešām jau sen bija pelnījusi!”54 Vislabāk Deklarācijas nozīmi raksturo A. Bērza izteikums, ka tā bija „brīvība uz papīra”55. Pēc sava satura Deklarācija bija pagaidu konstitucionāls dokuments. Lai gan autori diskutē par tā vai cita punkta piemērotību šajā dokumentā, tam pēc neilga laika, 1993. gada Satversmes atjaunošanas nebija nekādas nozīmes. Svarīgākais saturā bija parādīt vēsturisko patiesību, Latvijas valsts turpināšanās ideju, un paziņot Maskavai, ka mēs esam gatavi sarunām. Lai gan tika pasludināta juridiska neatkarība, faktiski galvenais vienmēr palika Maskavas faktors, to pierāda 1991. gada augusts.

Autora komentārsAtvērt
Atlants