Līdz ar LR neatkarības atjaunošanu Latvijā iesākās pakāpeniska atteikšanās no padomju tiesību sistēmas un tajā valdošajiem principiem. Precīza un stingra procesa vadība var būt faktors, kas paaugstina normatīvo aktu kvalitāti un dod maksimālu pozitīvo efektu sabiedrībai. Normatīvo aktu jaunradei ir būtiska loma Latvijas jaunās tiesību sistēmas veidošanā, jo tā pēc būtības ir „valsts darbības forma, kas vērsta uz tiesību normu radīšanu, kā arī šo normu pilnveidošanu (grozīšanu) vai atcelšanu”. Tiesību jaunradē ir jāievēro šādi vispārīgie principi: demokrātisms (arī humānisms) (sagatavošanas procedūrai jābūt demokrātiskai, atklātai, iesaistot šajā procesā ieinteresētās personas un institūcijas, tam ir jābūt vērstam uz cilvēku tiesību un brīvību maksimāli iespējamu ievērošanu), likumība (jābūt izdotam stingri ievērojot augstāka juridiska spēka normatīvos aktus, kā arī vispārīgos tiesību principus, jābūt izdotam savas kompetences robežās), zinātniskums (arī profesionālisms) (jābūt zinātniski pamatotam, jābalstās uz zinātniskajām atziņām, tā tapšanā jāiesaista zinātniskās un pētniecības iestādes attiecīgajās nozarēs), rūpība (kļūdas, neuzmanība vai pat aizmāršība šāda līmeņa un statusa dokumentos var nopietni kaitēt ne tikai šai nozarei, bet pat valsts prestižam kopumā).1 …
