Dzimusi 1931. gada 30. maijā Rīgā strādnieku ģimenē.
Beigusi 2. poligrāfijas arodskolu un neklātienē – Rīgas Kultūra un izglītības darbinieku tehnikumu un M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā.
Pēckara Latvijā spožākā dzejniece. Nav daudz rakstītāja.
Kopš 1955. gada līdz šai dienai publicēti tikai 6 dzejoļu krājumi: „Visu ziemu šogad pavasaris”, „Zemes siltums”, „Jūra deg”, „Gadu gredzeni”, „Madarās”, „Dzeltu laiks”.
Pirmā publikācija dzejolis „Zemes atmoda” laikrakstā „Padomju Jaunatne”1947. gadā.
Ir rakstījusi stāstus: „Ķirurga stāsti”, „Nelaime mājās”
Lielu popularitāti ieguvušas atmiņu grāmatas „Bille” un „Bille dzīvo tālāk”.
Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Belševica ir smalka liriķe, lieliska tulkotāja. Viņa sadarbi palīdzējuši tautā uzturēt dzīvu garīgās pretošanās spēku, pašapziņu un pašcieņu, par to saņemot oficiālās kritikas pārmetumus un nonākot drošības orgānu uzraudzības lokā.…
