Globalizācija ir process, kura galvenā pazīme ir intensīva pasaules tirdzniecības izaugsme salīdzinājumā ar valsts iekšējo tirdzniecību.
Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā. Globalizācija izpaužas kā attīstītās civilizācijas ielaušanās visos zemeslodes nostūros, kā iespiešanās, barjeru nojaukšana, apvienošana. Lokalizācija, ko daudzi redz kā pretstatu, drīzāk ir viena no globalizācijas formām, piemēram, ’Makdonalda’ piedāvātie dārzeņu salāti ar olīvām ir veids kā iekarot Itālijas tirgu. Globalizācija ļauj iepazīt vēl citādo, bet galu galā reducē dažādību, uzspiežot vienoto, ‘’civilizēto’’, bet varbūt ne kulturāli labāko. Globalizāciju virza tirgus intereses, nevis rūpes par cilvēktiesībām, tautu tiesībām, kultūras vai mākslas vērtībām, universālām patiesībām vai ko citu. Demokrātija un tolerance, kas arī tiek piesauktas kopā ar globalizāciju, faktiski ir aizsegs, jo rūpēs par šī civilizācijas modeļa neierobežotu attīstību viss, kas tam neatbilst, tiek pasludināts par aizspriedumainu un apkarojumu.
Globalizācijas termins parasti tiek attiecināts uz ekonomisko integrāciju.
…
