Vajadzība izprast audzināšanas būtību un izveidot audzināšanas sistēmu izveidoja īpašu zinātni- pedagoģiju. Pedagoģija ir zinātne par topošās paaudzes un pieaugušo cilvēku audzināšana ar mērķtiecīgas, speciāli organizētas iedarbību sistēmas palīdzību. Pedagoģija kā patstāvīga zinātnes disciplīna ietilpst sabiedrisko zinātņu sistēmā, un mūsu valstī tai ir izcila nozīme topošās paaudzes komunistiskās audzināšanas realizēšanā. Ar šo zinātni ir saistīti vairāk vai mazāk visi cilvēki, apmeklējot bērnudārzus, skolas, kurās saņem audzināšanu, kas ir pedagoģijas sastāvdaļa. Šajā darbā tiks izklāstīti pedagoģijas kā zinātnes pamati un pamatlicēji Latvijā un ārvalstīs, tās attīstība, veidošanas, pastāvēšana un iedalījums mūsdienās.
Pedagoģija kā zinātne savā vēsturiskajā attīstībā ir nogājusi tālu ceļu. Ilgu laiku tā bija filozofijas sastāvdaļa un tikai 18. gs. beigās izveidojās par patstāvīgu zinātni.
F. Bēkons pedagoģiju pievieno klāt tām 15 zinātnēm, kas pēta saprāta darbību. Viņš raksta, ka pedagoģija ir mācība par zināšanu došanu. Savos darbos F. Bēkons analizē pieredzes veidošanos, kas cilvēka mācībās un audzināšanā veidojas jau no bērnības, ar ko jānodarbojas arī pedagoģijai. [3;8-9]…
