Eiropas Savienības reģionālā politika ir solidaritātes politika, kas vērsta uz atpalikušo reģionu un sociālo grupu attīstības izlīdzināšanu. Tā vēlas uzlabot apstākļus uzņēmējdarbības, vides kvalitātes un satiksmes infrastruktūras attīstībai. Laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam viena trešdaļa no Kopienas budžeta ir atvēlēta ES reģionālās politikas īstenošanai – tie ir 213 miljardi eiro, kas tiek sadalīti starp 4 struktūrfondiem un Kohēzijas fondu. Turklāt finansējums starp fondiem tiek sadalīts nevis līdzīgās daļās, bet gan atbilstoši mērķa reģioniem. Struktūrfondu ietvaros ir noteikti 3 mērķa reģioni:
Mērķis 1 – ES reģioni, kas atpalikuši attīstības tempu ziņā, tajos ar lieliem ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā paredzēts pārvarēt atpalicību un aktivizēt biznesu. Pašlaik apmēram 50 ES reģioni ir iekļauti Mērķa 1 reģionu grupā, tie aptver 22% Eiropas Savienības iedzīvotāju un saņem apmēram 70% no pieejamā struktūrfondu finansējuma.
Mērķis 2 – reģioni, kuros nepieciešamas strukturālas izmaiņas, kas ļautu atrisināt tautsaimniecības un sociālās attīstības problēmas. Apmēram 18% no ES iedzīvotājiem dzīvo Mērķa 2 reģionos un saņem 11,5% no struktūrfondu finansējuma kopapjoma.
Mērķis 3 – izglītības un arodapmācības sistēmas modernizācija un nodarbinātības veicināšana. Šis mērķis skar pārējo ES daļu, un tam atvēlēti 12,3% no struktūrfondu kopējā finansējuma.…
