Pieci galvenie konstitucionālo tiesību avotu bloki

TIESĪBU DOKTRĪNAS
Doktrīna ir vispāratzītu tiesību zinātnieku atziņas, uzskati un teorijas. Ilgu laiku tiesību doktrīna bija kā viens no svarīgākajiem tiesību avotiem romāņu-ģermāņu tiesību saimē. Tikai relatīvi nesen līdz ar kodifikācijas ēras sākumu doktrīnas kā tiesību tiešas veidotājas loma tika nomainīta ar likumu. Doktrīna mūsdienās ir ievērojams un dzīvības pilns spēks tiesību tālākattīstībā. Tieši doktrīna izstrādā tiesību jēdzienus un vārdnīcas, kuras lieto gan likumdevēji, gan likuma piemērotāji. Ievērojama ir doktrīnas loma metožu noteikšanā, ar kurām tiek izzinātas tiesības un interpretēti likumi.
Pieņemot spriedumus un atzinumus, tiesas interpretē tiesību aktus. Citas tiesas un iestādes var atsaukties uz šo interpretāciju — tiesu precedentiem un/vai judikatūru. Judikatūrai var būt īpaši svarīga loma jomās, uz kurām neattiecas vai tikai daļēji attiecas „rakstītie likumi”, t. i., likumdevēju iestāžu (piemēram, parlamentu) pieņemtas rakstītas tiesību normas. Tas nozīmē, ka noteiktos apstākļos tiesību avots var būt arī tiesu prakse.
…