1. Zinātnes & tiesību zinātnes vispārējā izpratne. Z ir īstenības teorēt. atspog. Tā ir vispārin. Z sist. par objektīvo pasauli, dabas parādībām & sab., to raš. & attīst., to lik.-sak. Galv. Z funkc. ir producēt patiesas zin. par īstenību. Katrai Z ir izpētes O (reālā parādība, kuru reāli pēta iedarb. uz to) & izpētes P (objekta noteikts aspekts).Svarīgākie Z īpašības ir: Z kā patiesa zin.sist. sevī iekļauj tādus elementus kā lik., princ.; patieso zināšanu funkcionēšana rada jaunas zināšanas; zināšanas tiek noformētas izmantojot zinātnosko valodu; zināš. pārbaudas pielietojot empir. pētījumus.Ties.Z. ir viena no Z nozarem. Tai piemit viss iepriekš teiktais par Z. Tomēr tai piemit arī atšķ. īpašības. Šeit par izpētes O kļūst tiesības.
2. VTT jēdziens & priekšmets. VTT kā Z ir vispārināta zināš.sist. par tiesībam & tiesiskajām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu & nozīmi sabiedrībā. VTT pēta visām jur.zinātnēm vispārīgus jautāj. & izstrādā kopīgus principus & noteikumus.TT risina probl., kuram ir vispārīgs raksturs & principiālā, būtiska nozīme. TT pēta tiesību izcelšanas cēloņus, tipus, formas, funkcijas, to būtību & attīst. lik.-sak kā arī citus ar tiesībām saistītus jautājumus. Pēta tiesisko realitāti valstī TT priekšmeta elements ir zinātniskā prognoze par tiesību perspektīvu nākotnē. TT ir sab.-juridiskā, metodoloģiska & politiskā zinātne. Tā pēta sabiedrības parādību - tiesības; izstrādā tiesisko parādību pētīšanas metodes & pēta sabiedriskus jautājumus kas tieši saistīti ar politiku.…
DARBA IR IZTIRZĀTI 121 JAUTĀJUMS! 1. Zinātnes & tiesību zinātnes vispārējā izpratne. Z ir īstenības teorēt. atspog. Tā ir vispārin. Z sist. par objektīvo pasauli, dabas parādībām & sab., to raš. & attīst., to lik.-sak. Galv. Z funkc. ir producēt patiesas zin. par īstenību. Katrai Z ir izpētes O (reālā parādība, kuru reāli pēta iedarb. uz to) & izpētes P (objekta noteikts aspekts).Svarīgākie Z īpašības ir: Z kā patiesa zin.sist. sevī iekļauj tādus elementus kā lik., princ.; patieso zināšanu funkcionēšana rada jaunas zināšanas; zināšanas tiek noformētas izmantojot zinātnosko valodu; zināš. pārbaudas pielietojot empir. pētījumus.Ties.Z. ir viena no Z nozarem. Tai piemit viss iepriekš teiktais par Z. Tomēr tai piemit arī atšķ. īpašības. Šeit par izpētes O kļūst tiesības. 2. VTT jēdziens & priekšmets. VTT kā Z ir vispārināta zināš.sist. par tiesībam & tiesiskajām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu & nozīmi sabiedrībā. VTT pēta visām jur.zinātnēm vispārīgus jautāj. & izstrādā kopīgus principus & noteikumus.TT risina probl., kuram ir vispārīgs raksturs & principiālā, būtiska nozīme. TT pēta tiesību izcelšanas cēloņus, tipus, formas, funkcijas, to būtību & attīst. lik.-sak kā arī citus ar tiesībām saistītus jautājumus. Pēta tiesisko realitāti valstī TT priekšmeta elements ir zinātniskā prognoze par tiesību perspektīvu nākotnē. TT ir sab.-juridiskā, metodoloģiska & politiskā zinātne. Tā pēta sabiedrības parādību - tiesības; izstrādā tiesisko parādību pētīšanas metodes & pēta sabiedriskus jautājumus kas tieši saistīti ar politiku. 3. VTT nozīme sabiedrības tiesiskajā dzīvē. T aktīvi mijiedarbojas ar sabiedrību & galvena loma šajā mij. pieder sabiedrībai, kas determinē T saturu & ietekmē to attīst. Tieši tāpēc T nevar kļut augtāk par sabiedrībā sasniegto ekon. & attīst. līmeni & attīstas kopā ar sabiedrību. Pateicoties T sabiedrībā pastāv nepieciešama kārtība, risinas sociālie konflikti & nesaskaņas. T norobežo sabiedrību no pašiznīcināšanas. T ir sabiedrības & personības brīvības mērs. TN saskaņo cilv.intereses, kolektīvu & grupas intereses arī lai atrast & pieņemt saskaņotus lēmumus, veidot kompromisu. T regulē vissvarīgākas sab. attiecības. TT atspoguļo sab. attiec. tā lai parādīt kādas tās reāli pastāv kā arī kādam tam ir jābūt. T jābūt ietvertam neparejošām & ne no kā neatkarīgām vērtībām & TT piedavā principus, lai stiprināt personības brīvības, kuras ir akceptētas starptaut. tiesībās.TT & tās atziņas ir sab.dzīves attīstības metodoloģiskais pamats. 4. TT struktūra. Struktūra ir veselā sastāvdaļu savstarpējais izvietojums & sakarība; uzbūve, iekārtojums. TT struktūru raksturo elementu vienotība, sakars, noturība. Zinātniskās teorijas struktūra ir iekšēja sakarība starp zinātniskās teorijas sadaļām, kas veido šo zinātnisko teoriju. TT struktūrā tiek iekļauti pamatjēdzieni: tiesības, TN, tiesiskās attiecības, tiesiskā apziņa, tiesiski pamatota uzvedība, tiesību realizācija & piemēroš u.c.Tiesību struktūra veidojas atkatībā no T jēdzieniem:1)TN vai noteikumi (normatīvā); 2) tiesiska apziņa, ties. attiec., organizācija (paplašinātā); 3) saturs: intelekt.elem. (radot normu, intelekts iemiesojas tā saturā domas veidā); gribas elem. (iemiesojot tautas apziņā tiesības kā labas & gudras); soc.-polit. elem. (valdoša šķira izmanto T sab. nozīmīgo mērķu sasniegšanai); jurid. elem. (jurid. spēks); morālais (T jāietver sava saturā neparejošās ne no kā neatkarīgas vērtības).TT struktūra: idejas- lik.sak.- TT kategorijas- T izz.met.- TT hipot.Elementu vienotība paredz to savstarp. sakarus, tas ir to elementi savstarpēji mijiedarbojas. T struktūra ir tiesību aktu savstarpējs izvietojums pēc tiesību regulēšanas priekšmeta, kā arī pēc tiesību subjekta loka, pēc juridiskā spēka utt. 5. Teoloģ., līguma, vardarb., patriarhālās & psihol. teorijas. Teoloģ. TT ir viena no pirmajām teorijām kas skaidro valsts & tiesību parādīšanos. Saskaņā ar šo teoriju valsts & tiesības radījās kā dieva gribas rezultāts. Teoloģ. teorija neskaidro kādā veidā šī griba tiek realizēta. Teorijas piekritēji uzskata ka valsts ir mūžīga & cilvēcei jāpakļaujas valsts varai kā varai no dieva, jo arī valsts pakļaujas dieva gribai. Šo teoriju nevar ne pierādīt, ne noraidīt, tas vairāk ir ticības jautājums.Līguma teorijas piekritēji uzskata, ka cilvēks piedzimst ar likumu, pienākumu, tiesībām, bet dzīves gaitā pārliecinas, ka visas viņas esošas tiesības viņš nespēj realizēt vienatnē, vai tas realizējot savas attīstības gaitā, nonāk pretrunā ar....
