Tas atgadās reti, bet šad tad akadēmiskās dzīves laikā cilvēks ir spiests atgriezties pie pašiem pamatiem, lai pārliecinātos, ka nav neapzināti novirzījies no ceļa. Ar mani tas atgadījās nesen, kad kāda aspirante man vaicāja, vai viņai nevajadzētu uzsākt „patstāvīgās lasīšanas” kursu manā vadībā. Vaicāju, kādus tematus vai problēmas viņa gribētu aplūkot. Viņas atbilde bija vienkārša: „Es gribētu, lai jūs iemācāt man teorētisko domāšanu!” Piekritu uzņemties padomdevēja lomu.
Veicot šo darbu, aizdomājos, vai spēja domāt teorētiski, nosliece uztvert un izvērtēt notikumu gaitu kā lielāku spēku izpausmi ir kas tāds, ko var iemācīt. Tā ir fundamentālāka dzīves un prāta dimensija, kura, man tagad šķiet, nav iemācāma, man šis brīdinājums jāizsaka jau sākumā, jo sekojošā analīze nav nekas vairāk kā stāsts par to, kā domāt teorētiski.…
