M.Zālīte prieku raksturojusi, kā ļoti pozitīvu spēku. Visa pamatā svarīgi ir priecāties par to, ka vispār esi. Būtībā šī prieka sajūta par savu esamību tiek dota līdzi ar dzimšanu – tas ir katrā šūpulī.
Autore izšķir 2 veida priekus – dzīvesprieku un dzīves priekus. Šie divi veidi ir gandrīz un ļoti iespējams pilnīgi pretējas nozīmes. Jo izbaudot vienu (dzīves priekus) var pazaudēt otru (dzīvesprieku).
Dzīvesprieku līdzi visiem devis pats Dievs. Tas ir kā evolūcijas laikā izveidojies instinkts, tas realizējas pat vissmagākajos apstākļos. Tas piemīt visas veida būtnēm uz šīs pasaules.
Kaķēna prieks un nenogurdināmā priecāšanās. Pilnīga beziemesla līksmība un neviltots prieks. Šī mazā radība dzīvo prieka pēc. Viņai jau no dzimšanas ir ieprogrammēts priecāties par visnesaprotamākajām lietām. Prieka pēc viņš lec un ķer tukšu gaisu. Prieka pēc.…
