Veidenbaums parāda, ka cienīgtēvu sprediķi palīdz stiprināt mantīgo šķiru varu, ka vienkāršie ļautiņi, turēdamies pie šo sprediķu mācībām, „klausa varmākām un kalpo tiem”.
Sarkastiskā izsmieklā dzejnieks atmasko melus. Bagātību var iegūt ar centību un paša pūlēm, māca saprast, ka ceļi, kas sekmē mantīgo šķiru labklājību, ir netīri, kaut arī tie paslēpti aiz ārējā cienīguma:
„Ikkatrs tev godu dod, centīgs vīrs,
Caur paša pūlēm tu ieguvies mantā.
Gan līdzeklis katrs nav bijis tev tīrs,
Par to jau nekas, kad tik ģērbies tu samtā”.
Dzejolī „Kuļos es kā pliks pa nātrām” autors parāda, ka nabago cilvēku dzīve darbam ir tikai tā nozīme, ka tas palīdz vilkt dzīvību, lai nebeidzas „šausmīgais stāsts”.…
