Mitoloģiskais aspekts
` No pirmatnējā mīta par Eiropu varētu paturēt vismaz divus lietošanai mūsdienās derīgus faktus. Pirmais no tiem pastāv ar Vidusjūru saistītajā Eiropas ģenēzē. Kā zināms no Senās Ēģiptes avotiem, kontinenti radās, zemei sadaloties trijās daļās, un atbilstoši grieķu mitoloģijai tiem tika doti sieviešu vārdi – Africa, Asia, Europa.
Vienā no klasiskajiem mītiem par pasaules izcelšanos Eiropa bija Mīnoja, Krētas karaļa, slavena jūrasbraucēja un varenas flotes pavēlnieka māte. Tādējādi Eiropu var uzskatīt par Vidusjūras vissenākās civilizācijas radītāju.
Eiropa (Eurõpē), zemnieku dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agērona meita, ko zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu. Šī leģenda ir attēlota uz grieķu vāzēm, Pompejas sienu gleznojumiem un Ticiāna un Veronēzes gleznās. Vēsturnieka Herodota skatījumā šī Tīras karaļa meitas nolaupīšana nebija nekas cits kā atriebība par Agras karaļa meitas Io nolaupīšanu, ko izdarīja tīrieši. Tieši Eiropu meklējot, viņas brālis Kadams nodeva rakstītprasmi grieķu pasaulei.…
