Ar prieku var konstatēt, ka nav piepildījušies pesimistiskie apgalvojumi par Latvijas tautsaimniecības attīstības tempa samazināšanos līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai. Tieši otrādi, Latvijas tautsaimniecība turpina veiksmīgi attīstīties, un Latvija ekonomiski šobrīd ir visstraujāk augošā Eiropas savienības valsts.
Turpmāko ekonomisko izaugsmi mūsu valstī būtiski iespaidos jau izveidojusies IKP struktūra. Iepriekš ilgi kavētā, pēc tam lielā mērā sasteigtā rūpniecības (izņemot pārtikas) uzņēmumu privatizācija, subsidētas ārvalstu pārtikas produkcijas imports, nepietiekošs atbalsts vietējiem uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un virkne citu faktoru, ir veicinājuši tādu Latvijas IKP struktūras izveidošanos, kas radīja bažas par ekonomiskās attīstības perspektīvām.
Tomēr Latvijā jau piekto gadu pēc kārtas turpinās strauja tautsaimniecības attīstība – 2003.gadā Eiropas Savienības valstu vidū bija viens no straujākajiem iekšzemes kopprodukta pieaugumiem – 7,5%. Arī šī gada rādītāji liek cerēt, ka ekonomikas augstie izaugsmes tempi saglabāsies. Tomēr, IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir viens no būtiskākajiem dzīves līmeņa raksturojošiem rādītājiem, Latvijā joprojām ir zemākais Latvijā. Lēns pievienotās vērtības pieaugums preču ražošanas darbības veidos ir iemesls tam, ka IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās un pēc pirktspējas paritātes standartiem Latvijā ir zemāks kā Igaunijā un Lietuvā, jo pakalpojumu darbības veidu devums IKP pieaugumā vērtības izteiksmē izrādījās nepietiekošs, lai segtu atpalicību no abām kaimiņvalstīm šajā rādītājā. …
