Vērtējums:
Publicēts: 04.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 1.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 2.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 3.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 4.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 5.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 6.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 7.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 8.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 9.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 10.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 11.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 12.
  • Konspekts 'Latviešu mitoloģija', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Mitoloģija ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Mijiedarbībā ar mitoloģiju veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, arī zinātņu pirmsākumi. Radusies cilvēces sākumposmā, mitoloģija arī vēlāk ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi literatūras un mākslas šedevri nav pilnībā izprotami, nepārzinot tajos attēlotās mitoloģiskās personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis.
Katras tautas unikalitāti un savdabību raksturo tās kultūra, kas savukārt sakņojas attiecīgajā mitoloģijā. Nopietna iepazīšanās ar kādu nāciju jāsāk ar tās mītu un mitoloģisko priekšstatu sistēmu studijām. šī atziņa ir īpaši nozīmīga šodien, kad ir iespēja izsvērt un attīstīt sakarus ar visas pasaules tautām un nācijām.

Filozofijas jēdzienu ir ieviesis izcilais grieķu mistiķis Pitagors. Jautājums par to, kā gan lai nodefinē jēdzienu filozofija, pats ir ļoti filozofisks. Lai iepazīstinātu ar jēdzienu, var teikt, ka filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli. Filozofiska doma parasti ir iekšēja cilvēka nobriedusi pārliecība savienojumā ar filozofiskā diskusijā izkristalizētiem argumentiem. Filozofijas degpunktā ir jautājumi par eksistenci, zināšanām, skaisto, morāli pareizo. Filozofisku jautājumu piemēri varētu būt: "Kas labo nošķir no ļaunā?" un "Vai zināšanas vispār ir iespējamas?"
Filozofiska rakstura jautājumi ir aktuāli ne vien mūsu sabiedrībā, bet jebkur citur pasaulē. Tādējādi filozofiju ir iespējams iedalīt vairākās skolās. Tas, ko mēs uzskatām par filozofiju, visbiežāk ir rietumu civilizācijas auglis, un šo filozofiju tā arī sauc par rietumu filozofiju. Tradīcijas pirmsākumi meklējami līdz ar senajiem grieķiem. Pazīstamākie šīs skolas filozofi ir Platons, Aristotelis, Akvīnas_Toms, Renē Dekarts, Imanuels Kants, G. V. F. Hēgelis, Fridrihs Nīcše un Ludvigs Vitgenšteins.
Jēdziens Austrumu_filozofija parasti tiek saistīts ar Tuvo Austrumu un Āzijas filozofiem. To skaitā visbiežāk tiek minēti Sidharta Gautama jeb Buda, Laodzi un Konfūcijs.
Sākotnēji jēdziens filozofija nozīmēja vienkārši gudrības mīlestību. Filozofs nomainīja sofistu jeb gudro vīru, šī skola ir uzskatāma par augsni grieķu filozofijai. Ar filozofiju tika saprasta visa veida intelektuālā darbība.
Latviešu mitoloģijā izdala sešus mītisku būtņu līmeņus - 1. Dabas un kosmiskās dievības, t.i. - Sauli, Mēnesi un Pērkonu 2. Dievu, dieviņu 3. Liktens lēmējdievības (Laimu) 4. Auglības dievības (Jumis) 5. Mātes (Zemes māte, vēja māte, Māra) 6. Zemākā līmeņa būtnes - sētas gariņus un tmldz.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants