Es gribētu kādreiz to apskaut, samīļot, bet tas jau izskatītos dīvaini un piesaistītu cilvēku uzmanību. Mēs no tā baidāmies padarīt sevi citu acīs dīvainus, bet koks var darīt, ko grib, tāpat neviens to neievēros un nepamanīs. Man patiešām rūp šis vecais, dzīves gudrību pilnais koks, kas ir asfalta ieskauts.
Mēs rūpējamies katrs par kaut ko citu. Par ģimeni, draugiem, naudu, darbu. Man gribas rūpēties par kaut ko īpašu. Manas rūpes ir mana mazā pasaule, un tajā es esmu tāda, kāda vēlos kļūt.
…
