Kontrreformācija ir katoliskā atjaunotne vai atdzimšana, citi to dēvē par pretreformāciju. Bet es uzskatu, ka tās bija vajadzīgas pārmaiņas katoļu baznīcas dzīvē. Reformācija vērsās pret katoļu baznīcu dažādos aspektos. Reliģiskā formā te izpaudās topošās buržuāzijas, arī muižniecības neapmierinātība ar katoļu baznīcas jaukšanos politikā, ar lielajiem nodokļiem, kas bija jāsamaksā baznīcas labā, ar tās pārmērīgo greznību. Neapmierinātas bija arī tautas masa – zemnieki, pilsētu plebeji, jo uz tiem vissmagāk gūlās nodokļu nasta. Kontrreformācijā sākās ar to, ka reformators, augustīniešu mūks, teoloģijas doktors Martins Luters bija pret pāvestu un katoļu baznīcas dogmām. Martins Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm piesita 95 tēžu veida aicinājumu uz teoloģisko disputu par indulgencēm. Katoļu garīdznieku attieksme pret šo reformatoru bija aizvainojoša, ka kāds drīkst atļauties nomelnot katoļu baznīcas darbību. Martina Lutera galvenās garīgās atziņas par ticīgu, labu darbu darošu cilvēku, arī šīs atziņas nepatika katoļu garīdzniekiem.…
