Šajā Ērvinga Gofmaņa darbā aprakstīta indivīda izrādīšanās ikdienas dzīvē. Konkrētāk analizējot informāciju, kas minēta ievadā- cilvēka izturēšanās kādā konkrētā sociālajā grupā.
Indivīdam, parādoties citu priekšā, ir daudz motīvu mēģināt kontrolēt to, kāds iespaids citiem veidojas par kādu konkrētu situāciju. Tātad indivīds apzināti un arī neapzināti ar savu uzvedību- verbālo un neverbālo valodu- parāda sevi citiem tādu, kādu viņš vēlētos lai viņu redz apkārtējie. Tēlaini to varētu apzīmēt ar vārdiem „dzīves teātris”. Taču, kā jau iepriekš minēju, šī sevis parādīšana sev vēlamā veidā notiek arī neapzināti. Domāju, ka tas notiek atbilstoši situācijai. Kādu ārēju stimulu vadīts cilvēks rīkojas tā, kā iespējams nekad nav rīkojies- pats to neapzinoties. Šādi gadījumi var radīt neērtas situācijas, jo, piemēram, stāstot apkārtējiem par sevi, it kā patiesību, to mazliet „piepušķojot”, ir reizes, kad gadās atstāt par sevi nepareizu priekšstatu. Protams, to var mainīt, taču rakstā bija minēts, ka pirmais iespaids ir vissvarīgākais un pēc tā seko secīgas darbības- gan pozitīvas, gan negatīvas.
Indivīds atrodoties kādā konkrētā sociālā grupā var apzināti rīkoties tā, lai izsauktu uz citiem kādas reakcijas- kontrolēt apkārtējo attieksmi pret viņu.…
