Ekonomisko izaugsmi 20.gs. vecināja vairāki faktori:
1.Attīstītās valstis stabili palielināja IKP;
2.Tika pārvarēta augsta līmeņa inflācija;
3.Struktūras pārkārtojumu īstenošana;
4.Tehnoloģiskās revolūcijas attīstība;
5.Eiropas Savienības paplašināšanās, kas veidoja brīvu preču, līdzekļu un cilvēku kustību;
6.Strādājošo skaita pieaugums(piemēram, B. Klintona darbības laikā strādājošo skaits pieauga par 10mlj.);
7.Pieauga iedzīvotāju preču patēriņš – koppieprasījums;
8.Reprivatizācijas un deregulēšanas politika.1
Individuālo saimniecību(mikroekonomika) ražošanas resursu ienākumi – darba alga, rente, kapitāla dabiskie procenti un peļņa veido pievienoto vērtību, kas savukārt jāskatās makroekonomikas līmenī. Makroekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kas dod zināšanas par cēloņsakarībām tautsaimniecības, sabiedrības līmenī(pamatlicējs – Keins).2 Tās galvenais uzdevums ir ekonomikas sistēmas struktūras un tās dinamikas izpēte: ekonomikas cikla analīze, ekonomikas līdzsvara un ekonomikas izaugsmes nosacījumi, inflācija un naudas apgrozība, nodarbinātība, ārējā ekonomiskā darbība utt.3 Tātad būtībā ekonomika mikro līmenī rada cēloņsakarības, kas pāriet makro līmenī – abi ekonomikas līmeņi mijiedarbojas.…
