Posmkāju uzbūve un dzīves norises

5. Noslēgums
Posmkāju evolūcijas vēsture ir ļoti sena. Jau kopš kembrija perioda, kad tie nodalījās no posmtārpiem līdzīgiem senčiem, posmkāji veiksmīgā evolūcijas ceļā ir sasnieguši apbrīnojamu sugu daudzveidību mūsdienās. Tieši 83% no visām uz Zemes sastopamajām dzīvnieku sugām ir posmkāji. Tas liecina par šo dzīvnieku neparasti labajām spējām pielāgoties dzīvei visdažādākajos apstākļos.
Posmkājiem ir virkne pielāgojumu, kas nodrošina veiksmīgu eksistenci dabā:
- pāra posmotas ekstremitātes, ko var izmantot peldēšanai, iešanai, barības ieguvei vai citādi, un posmots ķermenis;
- hitīna ārējais skelets, kas pasargā no ūdens zuduma un veic ķermeņa aizsargfunkcijas;
- speciāli elpošanas orgāni – žaunas (ūdenī dzīvojošajāsm formām) un traheja vai plaušas (sauszemes formām);
- labi attīstīta maņu sistēma un maņu orgāni.
Posmkāju izdzīvošanas spējas ir vēl apbrīnojamākas – posmkāji ir sastopami gan pasaules okeānā 7000 m dziļumā, gan karstākajos zemeslodes tuksnešos, gan pasaules visnemīlīgākajā kontinentā Antarktīdā, kur aukstums sasniedz pat -89 grādus pēc Celsija, gan paaugstinātas radiācijas apstākļos.
Šī dzīvā radība, savā formu un sugu daudzveidībā un pārliecinošajā skaitliskajā vairākumā, ir mūsu zemeslodes īstenie saimnieki. Pat, ja izzudīs Homo Sapiens, tieši posmkāji būs tie, kas turpinās šeit dzīvot un vairoties.
…