-
ASV un Lielbritānijas ārpolitiskā stratēģija 1941.gada vasarā un rudenī
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Vinstons Čērčils un Franklins Deāno Rūzvelts | 4 | |
| Starptautiskā situācija pirms 1941.g. | 6 | |
| ASV iesaistīšanās karā | 8 | |
| ASV un Japāna | 11 | |
| Nobeigums | 12 | |
| Literatūras saraksts | 13 |
Nobeigums.
Gan Rūzvelts, gan Čērčils abi bija izcilas personības, katrs ar sev raksturīgām iezīmēm – Rūzvelts ar savu neiedomājamo apņēmību un pacietību, bet Čērčils – ar izcilām pareģa un stratēģa spējām. Abi bija II p.k. līderi, kas vadīja Lielbritāniju un ASV cauri karam. Katrs no viņiem ir nācis pie varas citādākā veidā – Čērčils pēc desmit gadu ilgas „atpūtas no politikas”, bet Rūzvelts bija prezidents jau kopš 1933.g.
Situācija uz 1941.g. bija saspīlējuma pilna. Francija bija kapitulējusi Vācijas priekšā, bet Amerika vēl īsti nesadarbojās ar Lielbritāniju, vismaz oficiāli ne. Arī Lielbritānija bija pārcietusi Vācijas uzbrukumu, bet šajā gadījumā Vācijas kampaņa bija neveiksmīga. Rūzvelts ar vien vairāk darīja, lai iesaistītu Ameriku Eiropas politikā.
Pēc lendlīzes likuma, par kara piegādēm Lielbritānijai, pieņemšanas Rūzvelts arvien uzstājīgāk runāja par saviem mērķiem, uzsvēra, ka Amerika nepieņems Hitlera valdītu pasauli. Tika noslēgta Atlantijas harta, kā rezultātā sadarbība ar Lielbritāniju kļuva ciešāka. Amerika noslēdza vienošanos ar Dānijas pārstāvi Vašingtonā par Grenlandes okupāciju, kā arī Amerikas spēki izsēdās Islandē. Tagad ASV flote patrulēja Atlantijas okeānā un deva ziņas Lielbritānijai par vācu kuģu un lidmašīnu koordinātēm. Tas, protams, izraisīja Vācijā sašutumu, un septembrī Amerikas kuģis tika torpedēts. Rūzvelta pavēle nogremdēt visus ASV teritorijā redzamos vācu vai itāļu kuģus, praktiski bija liktenīga, lai Vācija pieteiktu ASV karu.
Karu ASV pieteica arī Japāna. Tās interešu sfērā ietilpa Eirpopas koloniālie valdījumi, bet ne Eiropas valstis, ne arī ASV būtu ar mieru atdot šīs zemes Japānai. Pēc neveiksmīgām sarunām Vašingtonā, Japāna uzbruka ASV flotei Pērlharborā un praktiski visu to iznīcināja, Amerika iestājas karā ar Japānu.
…
Referāta mērķis ir atspoguļot Amerikas un Lielbritānijas ārpolitiskās darbības 1941.gadā. Par cik uz 1941. gadu Lielbritānijas situācija nebija diez cik spīdoša, jo tā bija pārcietusi kaujas, zaudējusi sabiedroto (Franciju) un munīciju, pārcietusi arī vācu uzbrukumu, tās galvenais uzdevums bija atrast sabiedroto – Ameriku. ASV karā iesaistījās tikai 1941. gadā, savas izolacionsitiskās politikas dēļ, tomēr Rūzvelta un Čērčila sadarbība izveidojās jau agrāk. Franklina Rūzvelta mērķis jau kopš 1938.gada bija sagatavot Ameriku karam, viņš soli pa solim virzījās un savu mērķi sasniedza – ASV iesaistās karā 1941.g. sabiedrības vairākuma atbalstīta. Tā esmu centusies izveidot saistošu ieskatu attiecīgajā tēmā, iedalot to četrās daļās. Pirmajā daļā ir nedaudz pastāstīts par abu valstu galvenajiem līderiem – Vinstonu Čērčilu un Franklinu Delano Rūzveltu, jo, manuprāt, nevar runāt par valsts ārpolitiku, neko nerunājot par cilvēku, kurš par to ir „atbildīgs”. Otrajā nodaļā esmu devusi nelielu ieskatu situācijā, kāda bija izveidojusies pirms 1941.gada, bet trešā nodaļa ir veltīta ASV ceļam uz iesaistīšanos karā, jo tas, manuprāt, arī bija nozīmīgākais notikums šajā gadā, paralēli uzsverot, Rūzvelta sadarbību ar Čērčilu. Pēdējā nodaļā ir ieskats Amerikas attiecībās ar Japānu, jo arī tā pieteica Amerikai karu un radīja lielus zaudējumus ASV flotei.
