Grieķu mūzikas kultūrai ir senas saknes. Grieķu tautas mūzikā ir episkās, vēsturiskās, sadzīves dziesmas un balādes. Dziesmas tiek dziedātas, dejojot aplī.
Viduslaiku deju mūziku raksturo dažādie deju žanri. Lielākoties dejas tika dejotas galmos – estampas (no 13.gadsimta). Pastāvēja arī tā saucamās eklesiastiskās dejas (Notre Dame Rondo), ko izpildīja bīskapi īpašās baznīcu svētku reizēs katedrālēs. Nāves dejas (dance macabre) 14.gadsimtā izpildīja aktieri mēra laikos pilsētās, ģērbušies maskās. Zemnieku dejas – riņķa (ronod) dejas. Tām acīmredzama pagāniskā izcelsme. Pastorāles izpildīja žonglieri. Aristokrātiem raksturīga deja – palana.
Runājot par instrumentiem, kādus izmantoja viduslaiku mūziķi, noteikti jāmin tas, ka mūzikas instrumenti tika iedalīti divās daļās – mūzikas instrumenti mūzikas atskaņošanai iekštelpās un mūzikas instrumenti mūzikas atskaņošanai brīvā dabā. Līdzīgi šim iedalījumam var iedalīt arī stīgu instrumentus, kas parasti tika spēlēti iekštelpās, un pūšamie instrumenti, kas raksturīgi mūzikas spēlēšanai brīvā dabā. Raksturīgākie viduslaiku stīgu instrumenti – vijola (viola), lauta, leijerkaste, maza arfa, kokles un cītaras (psaltērija) priekšteces. Pūšamie instrumenti – olifāns, rags, dūdas, obojas priekštecis, trompete, kornete. No sitamajiem instrumentiem tika izmantotas bungas.
…
