• Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums

     

    Referāts9 Politika

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.01.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 1.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 2.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 3.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 4.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 5.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 6.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 7.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 8.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 9.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 10.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 11.
  • Referāts 'Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums', 12.
Darba fragmentsAizvērt

2001.gada 11.martā Latvijā notika kārtējās pilsētu un pagastu pašvaldību vēlēšanas. Lai gan pašvaldību darbam iedzīvotāju dzīvē ir tikpat nozīmīga loma kā parlamenta lēmumiem, līdz šim vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās bija zema – 1995. un 1997.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās aptuveni puse vēlētāju. Arī šogad vēlētāju aktivitāte vēlēšanās nebija visai augsta- vidēji Latvijā vēlēšanās piedalījās mazliet vairāk nekā 62 % balsstiesīgo vēlētāju.
Cēsis šajās vēlēšanās bija vēl neaktīvākas par pārējo Latvijas daļu- pašvaldību vēlēšanās 11.martā piedalījās tikai 58,91 % vēlētāju (interesanti, ka attīstītajās valstīs šis procents tiek uzskatīts par salīdzinoši veiksmīgu). Sekojošā tabulā apskatīta vēlēšanu aktivitāte Cēsīs, Rīgā un visā Latvijā.
Iespējams, vēlētāju zemo aktivitāti var skaidrot ar pavisam “jaunu” vēlēšanu sistēmu pilsētā- šīs bija pirmās vēlēšanas, kurās deputāti varēja startēt no partiju listēm, ne vairs no vēlētāju apvienībām, kā līdzšinējos gados. Līdz ar to, vēlētāju interese iespējams zuda sakarā ar to, ka daudzi populārie cēsinieki sadalījās pa konkurējošajām partijām, daļai no kurām Cēsīs nebija ”laba slava”. Iespējams arī, ka vēlētāji bija vīlušies pastāvošajā iekārtā, līdz ar to nepiedalījās, lai protestētu pret pastāvošo iekārtu.Tika izvirzīta hipotēze: Šīgada vēlēšanas Cēsīs bija protesta vēlēšanas, tomēr pretstatā prognozēm par lielu aktivitāti, daļa vēlētāju protestēt izvēlējās vispār nepiedaloties vēlēšanās. Neskatoties uz vispārēju neapmierinātību, lielu nozīmi spēlēja konservatīvisms pilsētnieku noskaņojumā, kas deva samērā lielu balsu skaitu bijušajiem spēkiem.
Lai pierādītu izvirzīto hipotēzi, izvirzīti sekojoši mērķi:
1.apskatīt situāciju Cēsīs pirms vēlēšanām, lai izprastu, kādēļ šīs bija protesta vēlēšanas
2.apskatīt partiju vēlēšanu kampaņas, kas, lai arī tendētas uz protesta vēlēšanām, tomēr nespēja piesaistīt pietiekamu vēlētāju uzmanību
Darba gaitā apkopoti Cēsu reģionālajā laikrakstā “Druva” publicētie materiāli, Centrālās Vēlēšanu Komisijas komentāri un paša autora apkopotā informācija par vēlēšanu norisi Cēsīs.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants