Reģionālajā kontekstā salīdzinoši grūtais uzstādītais mērķis – līdz 2010.gadam padarīt Eiropu par viskonkurējošāko reģionu pasaulē.
ES lielu lomu spēlē savienības budžets, kas tiek veidots, lai segtu ar kopējās ekonomikas politikas realizāciju saistītos izdevumus. Par budžeta izveidi atbildīga ir Eiropas Komisija, kamēr budžeta apstiprinašanu veic tādas institūcijas, kā Eiropas Padome un Parlaments kopīgi.
Budžeta izdevumi tiek iedalīti obligātajos (izdevumi, kuri palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus) un neobligātajos (piemēram, lauku attīstības izdevumi, strukturālie instrumenti, iekšējās politikas, ārējās politikas, administratīvie, ārkārtas palīdzības rezerves un izdevumi). Budžeta pieņemšana ir visai sarežģīts pasākums. Visu dalībvalstu pienākums ir veikt iemaksas ES budžetā (arī Latvijai). Budžeta ieņēmumu pusi veido visi Eiropas Kopienu ieņēmumi, bet budžeta izdevumus principā nosaka ES integrācijas, paplašināšanās, lauksaimniecības u.c. politikas.
ES dalībvalstis var brīvi veidot savu nacionālo budžeta politiku, tomēr budžetu sastādot, jārēķinās ar ES pamatnostādnēm valsts parāda un budžeta deficīta apjomos, kā arī ar prasībām nacionālo nodokļu sistēmai un nodokļu likmēm. Citiem vārdiem, katra dalībvalsts pati veido savu budžetu, taču tam ir jāatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm.8
…
