„Eksistē tāda zeme, kur, visi sapņi var piepildīties” teica Batims. Akūns izbrīnījies stāvēja viņa priekšā ar izbolītām acīm. „ Protams, to jau tikai tu varētu man pateikt, jo tev dzīt jokus patīk!” Akūns šaubīgi atteica. Tā arī sākās Akūna piedzīvojumi, viss, ko līdz šim viņš ir redzējis, kam ticējis, ko jutis nav nekādas jēgas. Vīņa draugs Batims, īstenībā nebija tas par ko uzdevās. Abi kā jau parasti jaunieši, traka galva, neapdomīgi, ar labu iztēli, bet Batims tāds nebija! Viņš tika sūtīts palīdzēt Akūnam. Kas to ierosināja, kas vadīja Batimu nav zināms, bet viens gan ir skaidrs viņš bija no svešas zemes.
Akūns it kā neatšķirās no citiem jauniešiem, vienīgi viņām bija 2 brāļi, kas ienīda viņu par to, ka viņs eksistē šajā pasaulē. Tēvs, Akūnu nekad neatbalstīja, jo viņš bija jaunākais starp brāļiem, domājams arī stulbākais, bet ko var gribēt no pusaudža. Patiesībā Akūns bija ļoti talantīgs un tēlains cilvēks. Māte Akūnu ļoti mīlēja, tādēļ abiem pārējiem dēliem ļoti skauda un viņi ienīda Akūnu. Viņš ģimenē bija kā kalps – izdari to izdari šito, pretī dabū vēl pērienu, draugu Akūnam bija maz, tā kā Akūns atšķirās no citiem ar savu viedokli un domām.
Batims ar Akūnu sadraudzējās pāris dienas pirms Batims atklāja viņam noslēpumu par svešo zemi. Batima uzdevums bija izmainīt Akūna dzīvi un parādīt cik tā ir skaista.
„Ak nē! Kā tas ir iespējams?!!! …
