Savukārt izglītība kļuva plašāka, vidusskolas – obligātas un teju visi prata lasīt un skaitīt, līdz ar to uzplaukums bija arī literatūrā.
Politikā tas mainīja politikas publiku. Ja iepriekšējās monarhijās daudz neiedziļinājās sabiedrības viedoklī, tad pēc modernizācijas pilsoniskā, politiskā un valsts piederība auga, vīriešiem bija vēlēšanas tiesības un iedzīvotāji, kas ir daudz plašāka publika, kā pirms tam – pauda savus uzskatus, un sāka veidoties daudz, dažādas politiskās partijas iedzīvotāju interešu pārstāvēšanai. Politiku ietekmēja ne tikai elites politiķi, bet ienāca jauni spēlētāji, piemēram, industriālas apvienības. Radās daudz politiskās kustības, piemēram, liberālisms, nacionālisms un sociālisms, kas ietekmēja visu nākamo gadsimtu vēsturi. Attīstoties liberālismam, svarīgāka kļuva iepriekš pieminētā varas leģitimācija.
Kapitālisms nebija perfekts un noslīpēts – bija gan apjomīgi kāpumi, gan arī sāpīgi kritumi, jo krīzes periodus izraisīja savādākas, ekonomiskas, saistītas ar ražošanu un tirdzniecību, situācijas, kā līdz šim.
…
